Latvija turpina kāpumu Eiropas Savienības (ES) tiešsaistē sniegto publisko pakalpojumu rādītājos, sasniedzot 7.vietu un uzlabojot savu pozīciju par divām vietām salīdzinot ar 2018.gadu. Par to liecina 2019. gada 11.jūnijā publicētais Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kas nosaka digitālas ekonomikas un sabiedrības attīstības līmeni ES dalībvalstīs. Kopumā DESI Latvija ir uzlabojusi savu pozīciju par divām vietām, sasniedzot 17.vietu starp ES valstīm.
“Pēc stabila snieguma vairāku gadu garumā, Latvija panākusi vērā ņemamu rezultātu. Tas gan demonstrē uzteicamus Latvijas digitālās politikas ieviešanas rezultātus vairākās DESI indeksa jomās, gan arī norāda uz jauniem izaicinājumiem, kur nepieciešams ieguldīt vēl vairāk darba. Digitalizācija arvien nozīmīgāka kļūst sabiedrībā un darbojamies digitālā ekonomikā, kur nepieciešams apgūt un plaši izmantot digitālās iespējas gan personiskai, gan profesionālai izaugsmei, kas nepieciešamas mūsu ekonomikas konkurētspējai un iedzīvotāju labklājībai”, atzīst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Latvija demonstrē stabilu progresu digitālo publisko pakalpojumu nodrošinājumā. Arī 2019.gadā ir panākts uzlabojums un sasniegta līdz šim augstākā - 7.vieta Eiropas Savienībā digitālo publisko pakalpojumu sadaļā. Šo rezultātu veido 4.vieta daļēji automātiski aizpildītu veidlapu izmantošanā, 8.vieta Eiropā e-pārvaldes risinājumu izmantošanā un arī e-recepšu izmantošanā, kā arī 9.vieta pakalpojumu pabeigšanā tiešsaistē. Digitālo publisko pakalpojumu sadaļa ir vienīgā joma, kurā Latvija krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju. Valsts progress šajā jomā ir īpaši nozīmīgs, ar ievērojamiem uzlabojumiem pēdējo divu gadu laikā, ko veicinājusi: i) e-pārvaldes plašāka izmantošana; ii) automātiski daļēji aizpildītu veidlapu pieejamība; iii) atvērto datu pieejamība.
Datu virzīta valsts rīcības plāna īstenošana 2018. gadā palielināja atvērto datu un par maksu iegūstamo datu pieejamību un ar jauno tehnisko funkciju palīdzību uzlaboja atvērto datu portāla izmantojamību, kas deva iespēju izstrādāt inovatīvus datos un tehnoloģijās balstītus produktus un pakalpojumus. 2018. gadā tika veikti papildu pasākumi ar mērķi uzlabot valsts pārvaldes rezultativitāti, efektīvi izmantojot mākoņdatošanu kā daļu no jaunās apstiprinātās Mākoņdatošanas stratēģijas.
Pateicoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotajai integrētajai pieejai, Latvijas e-pārvalde šobrīd piedāvā vairāk nekā 600 valsts e-pakalpojumus. Lai nodrošinātu iedzīvotāju un uzņēmēju drošu un vienotu elektronisko saziņu ar valsti, ir uzsākta pakāpeniska e-adreses ieviešana.
DESI novērtējumā, ar kāpumu par 6 vietām, 12.vieta panākta atvērto datu pieejamībā, to nodrošinājusi Datos balstītas nācijas rīcības plāna pasākumu ieviešana un atvērto datu portālā veiktie tehniski uzlabojumi.
DESI novērtējuma rezultāti rāda, ka nepietiekami novērtēts izaugsmes faktors ir digitālās prasmes, kas nepieciešamas, lai izmantotu digitālā laikmeta iespējas un ir būtisks nosacījums produktivitātes pieauguma veicināšanai uzņēmējdarbībā. DESI novērtējumā secināts, ka pamata digitālās prasmes ir tikai pusei Latvijas iedzīvotāju (48%) un digitālās prasmes, kas ir augstākas par pamata prasmēm, ir vien ceturtdaļai iedzīvotāju (27%), lai gan internetu lieto 81% iedzīvotāju. Vienlaikus uzlabojums vērojams gan zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomas absolventu skaita palielinājumā, gan arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaita pieaugumā.
Digitālo tehnoloģiju integrēšanā uzņēmumos rada labvēlīgus priekšnosacījumus ražīguma kāpumam un ekonomiskai izaugsmei, ko jāturpina attīstīt. DESI 2019.gada novērtējums liecina par nelielu progresu, piemēram, uzlabojums panākts mākoņpakalpojumu izmantošanā. Vienlaikus, Latvija uzrāda centienus izmantot jaunās tehnoloģijas, investējot Eiropas Augstas veiktspējas skaitļošanas kopuzņēmumā, pievienojoties Eiropas blokķēdes partnerībai un Mākslīgā intelekta deklarācijai. Ir uzsāktas iniciatīvas, lai veicinātu digitālās inovācijas un digitālo tehnoloģiju izmantošanu, kā arī kompetenču centru izveidi Latvijas viedās specializācijas stratēģijas virzienos.
VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsver: “DESI 2019.gada rezultāti rāda, ka integrētas digitālas politikas veidošana jāturpina, īpašu uzmanību pievēršot tām jomām, kas sniedz ieguldījumu digitālas ekonomikas un sabiedrības attīstīšanā. “
DESI novērtējumā secināts, ka Latvija joprojām nepietiekami izmanto iespējas, ko piedāvā preču un pakalpojumu pārdošana tiešsaistē, kas ir būtisks ietekmes faktors uzņēmējdarbības produktivitātes kāpināšanai. Lai pārdotu savu preci un sniegtu pakalpojumus, joprojām tikai 10% mazo un vidējo uzņēmumu izmanto e-komercijas kanālus. Lai situāciju mainītu, VARAM ieviesa Interreg Skills + projektu, ar kura palīdzību tiek izstrādāti apmācību moduļi uzņēmējiem, lai mudinātu mazos un vidējos uzņēmējus izstrādāt savu uzņēmumu digitālās stratēģijas ar mērķi palielināt uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju.
Kopumā Latvijas pozitīvo virzību DESI vērtējumā nosaka ievērojami uzlabojumi digitālo publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī stabils sniegums, saglabājot 8.vietu Eiropā savienojamības rādītājā. Vērojams, ka laba savienojamība kā digitālās infrastruktūras pamats veicina arvien plašāku interneta izmantošanu un arvien lielāku sabiedrības gatavību izmantot elektroniskos pakalpojumus, rīkus un iespējas.