Datu kopa sniedz informāciju par preču ārējās tirdzniecības datiem Kombinētās nomenklatūras 8 zīmju līmenī, sadalījumā pa valstīm, valstu grupām un teritorijām.
Preču eksporta vērtība tiek uzskaitīta faktiskajās FOB cenās (preces cena, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai) pēc speciālas tirdzniecības sistēmas shēmas (bez preču plūsmas muitas noliktavās un brīvajās ekonomiskajās zonās), uzrādot pēdējo zināmo preces saņēmējvalsti.
Dati tiek apkopoti atbilstoši t.s. nacionālajam principam: datos atšķirībā no t.s. Kopienas principa neietilpst informācija par preču eksportu, ko caur Latviju kāda ES dalībvalsts realizē uz kādu trešo valsti (kura nav ES dalībvalsts), bet, sākot ar 2008. gadu – arī dati par preču izvedumu uz kādu ES dalībvalsti, kura caur Latviju tās importē no kādas trešās valsts, lai gan muitas kravas deklarācijas tiek aizpildītas Latvijā.
Ārējās tirdzniecības eksporta kopapjomā iekļautas šādas preču plūsmas:
- preces, kas izvestas realizēšanai ārvalstīs,
- preces, kas izvestas pārstrādei ārvalstīs, uzņemoties saistības par to atpakaļievešanu,
- importētās preces, kas pēc pārstrādes izvestas uz ārvalstīm,
- reeksports jeb patēriņam Latvijā importētās preces, kas izvestas atpakaļ uz ārvalstīm.
Preču importa vērtība tiek uzskaitīta faktiskajās CIF cenās (preces cena, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai) pēc speciālas tirdzniecības sistēmas shēmas (bez preču plūsmas muitas noliktavās un brīvajās ekonomiskajās zonās), importā no trešajām valstīm uzrādot pēdējo zināmo preces izcelsmes valsti (ja tā nav zināma, tad preces nosūtīšanas valsti), ievedumā no ES dalībvalstīm no 2004. gada – preces nosūtīšanas valsti.
No 2004. gada preču ievedumā no ES dalībvalstīm tiek norādīta preces nosūtītājvalsts. Dati tiek apkopoti atbilstoši t. s. nacionālajam principam, kuros atšķirībā no t.s. Kopienas principa neietilpst informācija par preču importu, ko caur Latviju kāda ES dalībvalsts realizē no kādas trešās valsts (kura nav ES dalībvalsts), bet, sākot ar 2008. gadu – arī dati par preču ievedumu no kādas ES dalībvalsts, kura caur Latviju tās eksportē uz kādu trešo pasaules valsti, lai gan muitas kravas deklarācijas tiek aizpildītas Latvijā.
Ārējās tirdzniecības importa kopapjomā iekļautas šādas preču plūsmas:
- preces, kas deklarētas patēriņam Latvijā,
- preces, kas ievestas pārstrādei, uzņemoties saistības par atpakaļizvešanu,
- eksportētās preces, kas ievestas pēc pārstrādes ārvalstīs.
Ārējās tirdzniecības datu iegūšanai tiek veikts pilns uzņēmumu apsekojums par tirdzniecību ar trešajām valstīm un izlases apsekojums par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm.
Izlases izveide un optimizācija balstās uz CSP noteiktajām robežvērtībām un īpašajām robežvērtībām. Robežvērtības un īpašās robežvērtības tiek noteiktas atsevišķi preču ievedumam un izvedumam tā, lai ar Instrastat pārskatu palīdzību iegūtie dati aptvertu ne mazāk kā 93% ieveduma un 95% izveduma no kopējā Latvijas tirdzniecības apjoma ar ES dalībvalstīm.
Statistiskā informācija, kas nepieciešama, lai apkopotu datus par tirdzniecību starp ES dalībvalstīm, tiek iegūta tieši no preču nosūtītājiem un preču saņēmējiem, kas darbojas Kopienas teritorijā.
Ārējās tirdzniecības datu avoti ir:
- CSP izveidotie Intrastat ikmēneša pārskati no uzņēmumiem tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm: veidlapas "Ievedums-Intrastat-1A", "Ievedums-Intrastat-1B", "Izvedums-Intrastat-2A", "Izvedums-Intrastat-2B".
- Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Integrētās Latvijas kuģu datubāzes dati par kuģu reģistrā reģistrētajiem un izslēgtajiem kuģiem un jahtām.
- Civilās aviācijas aģentūras dati par gaisa kuģiem, kas tiek reģistrēti un izslēgti no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra. Šī informācija tiek izmantota datu apkopošanai un analīzei par lidmašīnām un kuģiem, kuras saskaņā ar 2004. gada 18. novembra Komisijas Regulas (EK) Nr. 1982/2004 5. nodaļas 17. pantu tiek uzskatītas par īpašām precēm, kuru pārvietojumiem piemērojami īpaši noteikumi.
- Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Centrālajā muitas informācijas sistēmā esošie vienotā administratīvā dokumenta dati. Šī informācija tiek izmantota apkopojuma veidošanai par tirdzniecību ar trešajām valstīm, kā arī Intrastat datu papildināšanai ar darījumiem par tirdzniecību ar ES dalībvalstīm, kas notiek muitas kontrolē (IntraMuita).
- Valsts ieņēmuma dienesta datu noliktavas sistēma. No tās tiek saņemti PVN deklarāciju dati par no/uz ES dalībvalstīm iegādātām/piegādātām precēm.
- Līdz 2013. gadam ieskaitot, statistikas dati par elektroenerģijas ārējo tirdzniecību tika iegūti no Intrastat pārskatiem un muitas kravas deklarācijām. Sākot ar 2014. gadu, elektroenerģijas uzskaitei tiek izmantota pārvades sistēmas operatora ikmēneša informācija par elektroenerģijas pārvadi pāri Latvijas robežai (ieskaitot transportēto caur valsti) sadalījumā pa partnervalstīm, t.i. elektroenerģijas fiziskās plūsmas daudzumu, izteiktu MWh, un elektroenerģijas biržas "Nord Pool Spot AS" norādītās mēneša vidējās cenas elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro.
Katru mēnesi tiek veikta iepriekšējo datu korekcija. Ārējās tirdzniecības statistikas datiem ir revīziju plāns, kas paredz divas obligātas datu revīzijas. Pirmā datu revīzija notiek stingri pēc grafika – pēc 3 mēnešiem, publicējot datus par kārtējo mēnesi. Otrās revīzijas grafiks ir elastīgs atkarībā no savākto datu apjoma, bet ne vēlāk kā nākamā pārskata gada augustā.
Ārējās tirdzniecības statistikas datu apkopošanai un publicēšanai par preču kustību starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm tiek izmantota katra gada ES Kombinētā nomenklatūra ar mērķi nodrošināt starptautiski salīdzināmu statistiku par ārējo tirdzniecību.
ES Kombinētā nomenklatūra.
Preču ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanā valstu un teritoriju kodēšanai tiek izmantota Komisijas 2020. gada 12. oktobra Regula (ES) Nr. 2020/1470 par valstu un teritoriju nomenklatūru, kura izmantojama Eiropas statistikā par preču starptautisko tirdzniecību, un par ģeogrāfisko dalījumu, kas izmantojams citā uzņēmējdarbības statistikā.
Valstu un teritoriju nomenklatūra.
ES-28 – Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija, Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Bulgārija, Rumānija, Horvātija.
ES-27 (no 2020. g.) – Eiropas Savienības 27 valstis: visas Eiropas Savienības valstis pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES 2020. gada 31. janvārī. Eirozona-19: Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākiju, Slovēniju, Somija, Spānija, Vācija, Latvija un Lietuva.