2024. gada 25. un 26. janvārī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” sadarbībā ar Somijas un Igaunijas Transparency International nodaļām organizēja pretkorupcijas atvērto datu hakatonu, kura laikā eksperti no dažādām valstīm dalībniekiem sniedza ieskatu atvērto datu izmantošanā. Rezultātā dalībnieki no Somijas, Igaunijas, Latvijas, Indijas un Vācijas pievērsās konkrētu problēmu risināšanai, radot idejas, kā izmantot atvērtos datus, lai uzlabotu pārvaldību un atklātu problēmas un riskus.
Radītās idejas ir aktuālas, ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju un valstu iekšpolitiskos procesus. Viena no izstrādātajām idejām saistīta ar uzņēmumu , kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju un piedalās publiskajos iepirkumos, identificēšanu. Cita komanda izstrādājusi valsts iestāžu korupcijas indeksu. Hakatona dalībnieki attīstīja idejas, pētot rīku pielietojamību nākotnē un nepieciešamos uzlabojumus, lai ideja būtu ērti izmantojama un konkrētās problēmas sekmīgi un ātri spētu identificēt ikviens.
Dalībnieku izstrādātos rīkus var iepazīt šeit ->
- VALSTS IESTĀŽU KORUPCIJAS INDEKSS
- Uzņēmumi, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju un piedalās publiskajos iepirkumos
Ideju izstrādes procesā gūtās atziņas
- Makrodatu un mikrodatu kopas var apvienot, lai atrastu pierādījumus, identificētu ar valdību saistītas augsta riska personas, kā arī lai izsekotu banku ierakstiem un finanšu pārskatiem. Dalībnieki izstrādāja indikatorus makro un mikro līmenī, kurus nepieciešams īstenot kopējā procesa plūsmā ar mašīnmācīšanās klasterizācijas algoritmu palīdzību;
- Balstoties Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datos, to uzņēmumu skaits, kas turpina eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju un kas uzvar publiskajos iepirkumos, bijis kopumā nemainīgs pēdējo 2 gadu laikā. Savukārt salīdzinot 2022. un 2023. gada datus palielinājies to uzņēmumu skaits, kuru patiesā labuma guvēji ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi un kuri uzvarējuši publiskajos iepirkumos.
- Piedāvājuma noraidīšanai publiskajā iepirkumā nav ierobežojumu, pamatojoties uz to, vai uzņēmums importē/eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju. Ir grūti zināt, vai uzņēmums tieši importē/eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju, vai tas notiek pastarpināti caur trešajām valstīm;
- Konkrēti atvērto datu avoti var tikt izmantoti konkrētas labas prakses veidošanai, piemēram, uzņēmumu reģistra atvērtos datus var izmantot, lai izveidotu labu praksi interešu konfliktu novērtēšanai un lobēšanas noteikumu izstrādei;
Viens no vairākiem kritērijiem ideju attīstīšanā bija iespēja tos pielietot visās trīs valstīs (Somija, Latvija un Igaunija), lai veicinātu pārrobežu sadarbību labas pārvaldības ieviešanā un korupcijas apkarošanā.
Dalībnieki guva praktisku pieredzi un secinājumus par to, ka atvērtie dati nav pietiekami integrēti visās valstīs un specifiskas detaļas var atšķirties konkrētajās atvērto datu kopās. Datu pieejamības atšķirības ietekmēja arī iepriekš minēto ideju, rīku attīstīšanas procesu. Piemēram, Igaunijas un Somijas patiesā labuma guvēju reģistra datu ieguvei ir nepieciešama reģistrācija, savukārt Latvijā datus var iegūt nereģistrējoties. Vairāk par atšķirīgo un kopīgo atvērtajos datos Latvijā, Igaunijā, Somijā lasi trīs valstu kolēģu veiktajā salīdzinošajā analīzē šeit->.